Kas rada trombus? 

Iedzimta trombofilija. Šajā gadījumā organismā pastiprinātu tendenci veidot trombus rada mutācijas noteiktos gēnos. 

Izmaiņas asins sastāvā. Arī izmaiņas asins sastāvā var palēlināt asins plūsmu un radīt risku veidoties trombiem. Piemēram, asins sastāvs var mainīties pēc pārciestas operācijas, bet dažkārt arī gluži ikdienišķi ieradumi var sabiezināt asinis, palēlinot to plūsmu un radot trombu veidošanās risku. Visbiežāk iemesls tam, kādēļ veidojas biezas asinis, ir nepietiekami uzņemts šķidrums, it īpaši karstumā un sportošanas laikā. 

Venoza stāze jeb nepietiekamība. Trombi var veidoties, ja virspusējās vēnās ir bojāts vārstulis un traucēta attece. Lielāks risks piedzīvot trombozi ir tiem, kas ilgstoši sēž, stāv vai lido lidmašīnā. 

Operācijas. Lielāks risks veidoties trombiem ir pēc gūžas locītavu, kāju, mugurkaula, vēdera lejasdaļas operācijām. Tāpēc bieži vien pirms operācijas pacients tiek nosūtīts pārbaudīt, kādā stāvoklī ir virspusējās vēnas. Ja atklājas problēmas, vēlams vispirms veikt vēnu operāciju, lai problēmu likvidētu, tādējādi mazinot trombu veidošanās risku. Savukārt pēc operācijas divas nedēļas vai mēnesi jāturpina dzert asins šķidrinošie līdzekļi, jo pacients ir mazkustīgs, kas palielina trombu veidošanās risku. 

Onkoloģiskas saslimšanas. Ir vairāki audzēju veidi, kas veicina pastiprinātu trombu rašanos. Pētījumos kā viens no iemesliem, kāpēc pastiprināti veidojas trombi, tiek minētas noteiktas vielas, ko organismā izstrādā audzēji, kā arī zināmu risku rada ķīmijterapija un atsevišķi medikamenti vēža ārstēšanai. 

Traumas. Dažkārt akūtu trombozi var izraisīt trauma, piemēram, lūzums. Trauma var radīt vēnas iekšējās kārtas bojājumus, kas savukārt provocē trombu veidošanos. 

Hormonālas kontracepcijas lietošana. Pierādīts, ka hormonālās kontracepcijas lietošana sievietēm ietekmē asins recēšanu, vairākas reizes palielinot risku veidoties trombiem dziļajās vēnās. Tāpēc ieteicams, pirms uzsākt hormonālās kontracepcijas lietošanu, veikt vēnu diagnostiku, lai pārliecinātos, ka tās ir veselas. 

Risku pastiprina arī... Ilgstoša sēdēšana darbā, lidmašīnā, automašīnā, arī ilgstoša stāvēšana, smēķēšana, liekais svars, medikamentu, kas palielina asins recēšanu, lietošana. 

Atpazīsti dzīvībai bīstamu situāciju! 

Dziļo vēnu tromboze var būt arī dzīvībai bīstama. Ja ir aizdomas, ka tev varētu būt dziļo vēnu tromboze, ļoti svarīgi vērsties pēc palīdzības pie speciālistiem. Svarīgi nepalaist garām trauksmes signālus, kas var liecināt, ka nepieciešama steidzama speciālistu palīdzība. 

Tūska. Biežāk tā parādās vienā kājā. Tā var būt gan kājas daļā, gan visā kājas garumā. 

Karstuma, smaguma un spīlējoša sajūta kājā. Paceļoti kāju simptomi var mazināties, bet tie var atgriezties, kāju atkal nolaižot. 

Sāpes krūšu rajonā, elpas tŗūkums, pēkšņi paātrināta sirdsdarbība, var būt samaņas zudums, asins spļaušana. Šie simptomi var parādīties, ja trombs jau nokļuvis plaušās. 

Konsultē "Baltijas Vēnu klīnika" asinsvadu ķirurgs, flebologs Ivars Prudāns. Pilns raksts lasāms žurnāla "Veselība" speciālizlaidumā "Veseli asinsvadi" 20019/1.