Kas ir skolioze?
Vārds "skolioze" radies no grieķu valodas – skoliōsis, proti, izliekums. Tā ir ļoti izteikta stājas asimetrija, kombinējoties ar mugurkaula deformēšanos sāniskā virzienā. Parasti šis izliekums tiek novērots mugurkaula krūšu un/vai jostas daļā. Lai diagnozi apstiprinātu, jāveic muguras rentgena uzņēmums, kurā jāredz desmit un vairāk grādu mugurkaula liekums pēc Koba leņķa vienā vai dažkārt vairākos mugurkaula segmentos, kā arī jābūt mugurkaula aksiālai rotācijai. 

Funkcionālā skolioze
Saukta arī par posturālo skoliozi – parasti veidojas, ja ir slikta stāja vai sēdošs darbs. Turklāt pēdējie divi gadi kopš pandēmijas sākšanās, kā teic neiroloģe Inese Blumberga, ir bijuši ļoti labvēlīgi skoliozes attīstībai: "Šobrīd bērniem mācību dēļ ir jāsēž ļoti ilgi, turklāt ir atņemtas arī fiziskās aktivitātes un treniņi. Arī attālinātais darbs atstāj sliktu ietekmi, jo, protams, mājās bieži vien tiek strādāts, sēžot dīvānā vai pie nepareiza galda. Tas nav birojs, kur darba vieta iekārtota funkcionāli." Muguras deformācija var būt arī ģenētiski pārmantota jeb iedzimta. Tātad, ja kādam no vecākiem ir skolioze, visticamāk, tā būs arī bērnam.

Daudz retāk, tomēr dažkārt skolioze var veidoties citas slimības vai veselības stāvokļa dēļ, piemēram, cilvēkiem ar cerebrālo trieku, pēc iegūtām muguras traumām vai krūšu kurvja orgānu operācijām, kurās tiek būtiski skartas ribas un/vai krūšu kauls.
Viena gada laikā bērns var tā izstiepies, ka neviens apģērba gabals vairs neder. Šajā posmā notiek strauja mugurkaula augšana, taču saites, dziļie un ārējie muskuļi vēl nav tā nostiprinājušies, lai mugurkaulu noturētu taisnu.

Vairāk lasiet portālā ''Delfi+''