Veselības centra 4 ģimenes ārste Gita Gaņģe novērojusi: pārsvarā, izvēloties uztura bagātinātājus, viņas pacienti vadās pēc reklāmām un farmaceitu ieteikumiem. ''Tad nāk pie ārsta, sūdzas, ka nepaliek labāk, un ir izbrīnīti: kā tas var būt? Jo tur taču rakstīts, ka palīdz manai kaitei!
Tad būtu jānoliek priekšā viss plašais uztura bagātinātāju klāsts, jāizlasa, kam tie ir domāti, un izrādīsies: visi domāti tev!'' ironizē G. Gaņģe.

Padomju laikos un vēl brīdi pēc tam visas pārtikas piedevas ražoja kā medikamentus, bija ļoti stingra farmaceitiskā kontrole un noteikumi. Kopš likumi mainījās, uztura bagātinātājus, daudzus vitamīnus var ražot kā pārtikas piedevas, nav striktu standartu, turklāt komponentus lielos apjomos ražotājs var iepirkt ļoti lēti. Kontroles nav, un dažkārt uztura bagātinātāju lietošana var izrādīties pat bīstama. Pacientiem ļoti reti tos iesaku un, ja iesaku, tad pārbaudītus preparātus, kurus farmācijas kompānijas ražo kā medikamentus.''

Latvijā auguši bagātinātāji
Mūsu produktu klāstā C vitamīns atrodams skābos kāpostos, ābolos, smiltsērkšķos; jau vasarā der sagatavot un ievietot saldētavā sablendētas dzērvenes, upenes. Ja krājumi beidzas, jāēd citrusaugļi, taču jārēķinās, ka C vitamīns pazemina ķermeņa temperatūru, kas siltajās klimata zonās cilvēkiem palīdz, bet mūsu klimatiskajos apstākļos – aukstā, vējainā laikā – citrusaugļu produkti profilaksei no rīta var veicināt apaukstēšanos.
Mums ir pašiem savi C vitamīnu saturošie, bet sildošie produkti: upenes, dzērvenes, cidonijas, '' iesaka G. Gaņģe.

Daktere uzskata – Latvijā pieejamā vislabākā pārtikas piedeva, kas satur visus vitamīnus un mikroelementus, ir ziedputekšņi: ''Ar pustējkaroti no rīta pietiek, un tas ir dabīgs produkts. Ar ko atšķiras sintētiskie preparāti no dabīgajiem? Dabīgos organisms labi uztver un labi pārstrādā.

Vairāk lasiet žurnālā ''Diena'', 14.oktobra izdevumā