Citkārt attīstās pat asinsvada pilnīgs nosprostojums jeb oklūzija, kad tajā pilnībā apstājas asins plūsma un rodas attiecīgā orgāna bojājums. Tāpat iespējams, ka iekaisusī asinsvada sieniņa nevis sašaurinās, bet kļūst vāja, izveido iztilpumu, un attīstās aneirisma. Arī šāda veida bojājums radīs skābekļa trūkumu attiecīgajā orgānā.

Kāpēc asinsvadi pēkšņi iekaist

Kā vairumam autoimūnu slimību, arī vaskulīta izraisītājs ne vienmēr ir zināms. Uzskata, ka vainojama gan ģenētisku, gan ārējās vides faktoru – toksīnu, bakteriālu un vīrusu infekciju – mijiedarbība. Principā vaskulīts liecina par imūnsistēmas disbalansu, un to, kā tu labi zini, veicina hronisks un ilgstošs stress, pārslodze, pastāvīga atrašanās mitrumā vai aukstumā, smagas citas slimības. No vīrusu infekcijām vaskulītu visbiežāk izraisa hepatītu vīrusi un herpesvīrusi, cilvēka imūndeficīta vīruss (HIV), kā arī citomegalovīruss un parvovīruss. Populārākie bakteriālie izraisītāji ir streptokoki, riketsijas (parazītisks lodveida vai nūjiņveida mikroorganisms, kam ir kopīgas pazīmes gan ar vīrusiem, gan ar baktērijām un kas vairojas tikai dzīvās šūnās) un neisērijas. Vaskulīts var attīstīties, ja tavs organisms ir jutīgs pret pārtikas produktos izmantotajām ķīmiskajām vielām. Novērots arī, ka dažiem vaskulīts rodas pēc alkohola un enerģijas dzērienu dzeršanas, kā arī atsevišķu medikamentu, piemēram, antibiotiku, lietošanas. Vaskulīts mēdz izpausties arī kā citu slimību sindroms, piemēram, ja ir ļoti aktīvs un agresīvs reimatoīdais artrīts. Tad jūt sāpes daudzās locītavās, agri veidojas deformācijas un kaulu bojājumi. Autoimūna iekaisuma gadījumā iekaisuma šūnas un vielas ar asinsriti tiek aiznestas arī uz iekšējiem orgāniem, pa ceļam radot artēriju iekaisumu. Taču ir arī laba ziņa: ja reimatoīdo artrītu sāk savlaicīgi un atbilstoši ārstēt, no vaskulīta var izvairīties. Vaskulīts mēdz attīstīties arī pie sistēmiskās sarkanās vilkēdes, un tad tas visbiežāk skar tikai ādu. Arī jebkura veida audzējs jebkurā vietā mēdz izraisīt vaskulītu, parasti vidējo un sīko asinsvadu.

Visbiežāk – uz kājām

Dermatologam vizītes laikā pacienta āda būtu jāizmeklē pilnībā, lai nepalaistu garām nevienu būtisku simptomu, taču pareizu diagnozi parasti pamato ne tikai ārsta praktiskā pieredze, bet arī informatīvi izmeklējumi un dažādu specialitāšu ārstu sadarbība. Tas ir ļoti svarīgi, jo – no savlaicīgi noteiktas pareizas diagnozes un mērķtiecīgas ārstēšanas atkarīga pacienta labsajūta un veselība... Tas skaidrs. Taču, ja runājam tieši par vaskulītiem, dermatologi visbiežāk saskaras ar sīko asinsvadu vaskulītu. Salīdzinot ar akni vai psoriāzi, tā nav tik bieža diagnoze, tāpēc jābūt sevišķi vērīgiem. Gados vecākiem cilvēkiem problēmas cēlonis biežāk ir reakcija uz lietotajiem medikamentiem (tipiskākie vaskulīta izraisītāji ir penicilīnu grupas antibiotikas, cefalosporīni, cilpas diurētiķi jeb īpašas urīndzenošās zāles), bet jaunākiem tas var būt neskaidras izcelsmes vai saistīts, piemēram, ar vīrusu infekciju. Vaskulīts uz ādas izpaužas ar dažādu izmēru punktveidīgiem, košiem, violeti sārtiem izsitumiem, kas atgādina smalkus asinsizplūdumus un ar laiku iegūst brūnganu nokrāsu. Var būt arī nieze, taču mazāk traucējoša nekā tad, ja ir atopiskais dermatīts. Iespējama arī dedzināšana un svilinoša sajūta. Klasiski ādas vaskulīts vispirms attīstās uz kājām, tas saistīts ar asins apgādes īpatnībām un zemes pievilkšanas spēku, kā arī slimību provocē varikozas vēnas un liekais svars. Visbiežāk izsitumi sākas no pēdām, apakšstilbiem un lēnām izplatās uz augšu. Viens no raksturīgākajiem simptomiem ir lielāka izmēra asinsizplūdums, kas, ja uz tā uzspiež, neizzūd – medicīniski to sauc par palpējamu jeb sataustāmu purpuru. Reizēm vaskulīts vairāk atgādina nātreni – āda izskatās kā ar nātrēm nopērta. Atkarībā no cēloņa un blakusslimībām izsitumi var izplatīties pa visu ķermeni. Ādas izmaiņas mēdz skart arī augšējās ekstremitātes, galvu, rumpi. Taču labā ziņa, ka ādas vaskulīts nemēdz pāriet smagākā slimības formā un skart iekšējos orgānus.

Ko darīt?

Ja tev ir šādi izsitumi uz kājām, tad, kamēr tiec pie ārsta, rūpējies par asins atteces uzlabošanu – atpūtini un pacel kājas augstāk. Ādu kop saudzīgi, ar mitrinošiem krēmiem – tāpat kā citos gadījumos, kad ir ādas sausums un nieze. Labi, piemēram, ir šādi: jutīgai ādai Sensibio Defensive, La Roche Posay Hydreane Light, Nivea krēms sausai jutīgai ādai. Vaskulītu parasti nosaka pēc ādas izskata, bet reizēm diagnozes apstiprināšanai veic arī ādas biopsiju. Tātad vietējā anestēzijā izgriež pāris milimetru mazu ādas gabaliņu un nosūta izmeklēšanai. Daudzus vaskulīta pacientus dermatologs nosūta pie reimatologa. Vispirms jātiek skaidrībā par vaskulīta cēloni un par to, vai nav iekšējo orgānu bojājumu. Visvienkāršāk ir tad, ja vaskulīts skar tikai ādu. Tad izveseļošanās parasti ir pilnīga bez jebkādām paliekošām sekām – it īpaši, ja tiek uzķerts vaskulīta izraisītājs. Piemēram, ja tas ir iemesls, no kura vari izvairīties. Tādas var būt kaut vai lietotās zāles. Ja vaskulītu izraisījuši medikamenti, kas vajadzīgi, lai, piemēram, pazeminātu augsto asinsspiedienu, vai noteiktas grupas antibiotikas, vai nesteroīdie pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi, tie jāaizvieto ar citām zālēm. Ja vaskulīts saistīts ar augšējo elpceļu vīrusu infekcijām, B vai C hepatītu, HIV vai bakteriālu infekciju, vispirms jāārstē šī slimība, jo tad izsitumi ir tikai pakārtota izpausme. Tālākā taktika atkarīga no ādas bojājuma plašuma un no tā, cik tas ir traucējošs. Proti, ārsts pret ādas vaskulītu izrakstīs lokālus vai sistēmiskas iedarbības pretiekaisuma līdzekļus glikokortikoīdus un citu grupu recepšu medikamentus – gan lietošanai uz ādas, gan, ja nepieciešams, iekšķīgi. Ādas vaskulīts jeb asinsvadu iekaisums mēdz ilgt no pāris nedēļām līdz pāris mēnešiem. Asinsvadu iekaisums mēdz arī atkārtoties un reizēm arī pāriet hroniskā formā – tas saistīts gan ar vaskulīta cēloni, gan pavadošām slimībām, gan imūnsistēmas stāvokli. Ir arī gadījumi, kad ādas vaskulīts pāriet pats no sevis pat bez ārstēšanas. Tiesa, izsitumi uz ādas var liecināt par sīko asinsvadu vaskulītu, kas var skart arī iekšķīgos orgānus. Tādēļ ļoti svarīga ir pacienta anamnēze, fizikālā un arī laboratoriskā un attēldiagnostikas izmeklēšana.

Vaskulītu klasifikācijai izmanto dažādus parametrus, bet biežāk tos iedala pēc bojāto asinsvadu izmēra.

• SĪKO ASINSVADU vaskulīts. Tiek skartas ļoti mazās artērijas, kuras sauc par arteriolām, kapilāri, kā arī sīkās vēniņas jeb vēnulas. Par šo asinsvadu bojājumu var liecināt punktveida asinsizplūdumi, kurus sauc par purpuru, – visbiežāk uz kāju attālajām daļām. Reizēm tie progresē pa visu ķermeni. Nereti ir arī acu iekaisums ar acu asarošanu, acs baltuma apsārtums ar sāpēm, migrējošs artrīts ar mainīgām sāpēm un pietūkumu locītavās (taču deformācija neveidojas). Šis vaskulīts mēdz radīt arī sirds bojājumu ar sirds slāņu iekaisumu, kā arī specifisku nieru iekaisumu – nieru bojājumus pēc glomerulonefrīta tipa. Tas nozīmē, ka caur nierēm tiek zaudētas olbaltumvielas vai eritrocīti, izraisot spiediena paaugstināšanos, tūsku uz kājām un citas izmaiņas organismā. Tāpat, ja tev augšējo elpceļu iekaisums izpaužas ar ilgstošām iesnām, dažkārt ar asins piejaukumu izdalījumiem, mutes gļotādas iekaisumu, reizēm dzirdes zudumu un diagnoze nav noteikta, iespējams, tas ir sīko asinsvadu vaskulīts granulomatoze ar poliangītu jeb Vegenera granulomatoze, kas skar galvenokārt plaušas un augšējos elpceļus. Plaušu bojājums šajā gadījumā mēdz noritēt ar iekaisuma infiltrātiem vai perēkļiem, kas var radīt dobumus plaušās, un tie izpaudīsies ar klepu, elpas trūkumu vai sāpēm krūškurvī.
• VIDĒJO ASINSVADU vaskulīts. Bojā no aortas atejošās artērijas, kā arī artērijas, kas ir mazākas par aortas galvenajiem zariem. Tipiskākais vidējo asinsvadu vaskulītu pārstāvis ir mezglainais poliarterīts. Tad jūtamas spēcīgas sāpes roku un kāju muskuļos, pakāpenisks muskuļu masas zudums, ilgstoši nedzīstošas čūlas uz kājām, jušanas un vēlāk kustību traucējumi rokās un kājās. Bieži attīstās arī gremošanas problēmas ar sāpēm vēderā, asiņainu caureju un svara zudumu. Neārstējot šo vaskulītu, sekas var būt fatālas. Bet – par laimi, šie vaskulīti nav bieži sastopami.
• LIELO ASINSVADU vaskulīts. Skar aortu un tās galvenos zarus, galvenokārt galvu un augšējās ekstremitātes apasiņojošās artērijas. Arī deniņu, pakauša, acu artērijas. Daļa šo vaskulītu raksturīgi vecāka gadagājuma cilvēkiem, bet daļa jaunām sievietēm. Visizplatītākais pārstāvis ir temporālais arterīts jeb Hortona slimība – citiem vārdiem sakot, milzšūnu arterīts. Proti, tad ir spēcīgas galvassāpes, reiboņi, pārejoši asinsrites traucējumi galvā vai pat insults, attīstās arī redzes traucējumi no vienkāršas dubultošanās līdz pat aklumam.

Visu rakstu ar dr. Andas Kadišas komentāriem lasiet žurnāla ''Ievas Veselība'' 2022. gada 22. aprīļa numurā