Piemērotākās vēnu operācijas metodes izvēle ir ārsta rokās, un process pretī veselām kājām vienmēr sāksies ar ultrasonogrāfijas izmeklējumu.

Bojāta stumbra vēna pati nesadzīs

Lai labāk izprastu savu kāju vēnu uzbūvi, iztēlojies tās kā otrādi apgrieztu koku. Arī vēnās ir stumbrs jeb stumbra vēna - ja problēma būs radusies tur, asinis vairs nespēs plūst pa vēnu uz augšu, bet gan gravitācijas ietekmē kritīs atpakaļ, sastāsies vēnās, izraisot dažādas sūdzības. Savukārt, ja koka stumbrs (stumbra vēna) ir bojāts, skaidrs, ka tas atstās iespaidu gan uz zariem, gan lapām. ''Ultrasonogrāfijā varam redzēt, ka tad, ja bojājums radies stumbra vēnā, nereti ir bojāti arī vēnu zari. Anatomiski kāju vēnas saistās ar dziļo vēnu sistēmu ar pavisam nelielām vēniņām, ko sauc par perforatoriem, - arī tajos var veidoties mazspēja. Tikai izvērtējot katra pacienta vēnu stāvokli, varam individuāli ieteikt piemērotāko operācijas metodi,'' saka asinsvadu ķirurģe Patrīcija Ivanova, vienlaikus uzsverot, ka vēnu operācijas gandrīz nekad nav akūtas. Tās var ieplānot, bet novilcināt laiku nav vērts, jo varikoze nemēdz izzust pati no sevis. ''Savukārt venozā mazspēja ir ļoti izplatīta slimība - tā saucamās ''vārnu kājiņas'' uz kājām var atrast 80% cilvēku - tieši tik daudziem varētu noteikt arī hronisko venozo mazspēju kā diagnozi,'' saka speciāliste.

Kad pietiek ar zālēm un kad jāoperē

Ja ārsts konstatējis CO vai C1 stadiju, vēnu operācija nav nepieciešama, bet, sākot no C2 stadijas, runa jau ir par variko-zi un jāsāk apsvērt iespēja slimās vēnas operēt. ''Ja sūdzības ir par tūsku, nogurumu kājās, kas atbilst vēnu simptomiem, bet izmeklējumā stumbra vēnās nekādu izmaiņu nav, ārsts konstatē CO vai C1 stadiju pēc CEAP skalas, var ieteikt palietot kādus flebotropos medikamentus. Ultrasonogrāfijas laikā izmaiņas mikrocirkulācijas jeb kapilāru līmenī nebūs saskatāmas. Reizēm flebotropos medikamentus iesakām arī pēc vēnu operācijas, kad bojātā stumbra vēna jau ir slēgta, tomēr pacientam vēl saglabājas sūdzības par tūsku, smagumu kājās. Tas liek domāt, ka mikrocirkulācija pārāk ilgu laiku bija ietekmēta, un ar venozajiem preparātiem to var mēģināt uzlabot.'' Katrai metodei savi plusi & mīnusi Parasti pietiek ar vienu vizīti pie asinsvadu ķirurga vai flebologa, lai būtu skaidrs, kura no visām metodēm tev ir vispiemērotākā. Tikai, lai ārsts varētu piedāvāt labāko, nevis vienīgo pieejamo metodi, būtiski izvēlēties klīniku, kur visas šīs vēnu operāciju metodes ikdienā tiek praktizētas.

Operācija ar lāzeru

Uz vēnu sieniņām iedarbojas ar termisku enerģiju un bojāto vēnu slēdz no iekšpuses, ievadot lāzerkatetru. Ja pirms divdesmit gadiem lāzers, ko izmantoja vēnu operācijām, bija primitīvs un mēdza izraisīt daudz komplikāciju, jo operācijas laikā tika bojāti arī nervi, tāpēc bieži attīstījās neiro-pātija, mūsdienās šāds komplikāciju risks ir minimāls, ja operācijās izmanto jaunākās paaudzes lāzervadus.
PLUSS. Ja problēmas ir ne tikai stumbra vēnā, bet arī vēnu zaros un uz kājām redzami vēnu ķekari, lāzeroperācijas laikā iespējams slēgt arī tos. Lāzerķirurģiju var kombinēt ar citām mazinvazīvām ārstēšanas metodēm. Nav griezienu, nav izteiktu zilumu, un ar lāzeru var operēt vēnas jebkurā saslimšanas stadijā, pat C6.
MĪNUSS. Lāzeram ir ļoti augsta iedarbības temperatūra, vēnas daudzviet pavada arī nervi, tāpēc noteikti nepieciešama anestēzija. Tā operācijas laikā arī pasargā apkārtējos audus no termiskas iedarbības. Pēcoperācijas periodā mēnesi jāturpina nēsāt kompresijas zeķes.

Operācija ar radiofrekvences metodi

Arī šī metode, tāpat kā lāzerķirurģija, skaitās termiskas iedarbības metode, kad ar radiofrekvences palīdzību tiek slēgta bojātā vēna.
PLUSS. Nav griezienu, ar radiofrekvenci arī var operēt C5 un C6 stadijā.
MĪNUSS. Nepieciešams valkāt kompresijas zeķi mēnesi pēc operācijas, iespējamas neizteiktas pēcoperācijas hematomas.

Operācija ar bioloģisko līmi

Operācijas laikā jūtams tikai mazs dūriens vietā, kur vēnā tiek ievadīts ciānakrilāta līmes katetrs, ievadīta līme, kas, nonākot kontaktā ar asinīm, izraisa vēnas slēgšanos - vēna tiek aizlīmēta ciet. Šī operācijas metode labi derēs pacientiem, kuriem kādu iemeslu dēļ nevar pielietot lokālo anestēziju vai kuri nevar valkāt kompresijas zeķes pēc operācijas (iemesls, piemēram, nopietnas sirds slimības), vai arī sportiskajiem, kas nevēlas zaudēt ierasto aktivitāšu ritmu.
PLUSS. Nav nepieciešama anestēzija, pēc operācijas nav vajadzības nēsāt kompresijas zeķes, nav pēcoperāciju hematomas, nav neiropātijas risku. Nākamajā dienā jau var atgriezties pie savām fiziskajām aktivitātēm.
MĪNUSS. Dažiem pacientiem mēdz būt reakcija uz operācijā izmantoto ciānakrilāta līmes preparātu. Ja galvenā stumbra vēna, kas jāslēdz, atrodas tuvu ādai, kā reakcija uz līmi var veidoties apsārtums, hiperpigmentācija. Vēnas, kas atrodas tuvu ādai, labāk operēt ar lāzeru. Bieži vienas operācijas laikā metodes kombinē, piemēram, galveno stumbra vēnu slēdz ar lāzeru, bet sānu zarus ar skleroterapiju, kad slimās vēnas aizpilda ar speciālām putām.

Putu skleroterapija

Pārsvarā metode der nelielu varikozo vēnu ārstēšanai, kad sonogrāfijas kontrolē bojātajā vēnā tiek ievadīts speciāls putu preparāts un vēna tiek slēgta.
PLUSS. Nav nepieciešama anestēzija, operācijas laikā jūtami tikai nelieli dūrieni. Salīdzinot ar lāzeroperāciju, šī metode ir lētāka.
MĪNUSS. Metodi neiesaka izmantot, ja bojātas lielas vēnas. Arī komplikāciju risks putu skleroterapijai ir augstāks nekā lāzermetodei, radiofrekvencei vai vēnu slēgšanai ar bioloģisko līmi. Jārēķinās, ka putu daļiņas var nonākt asinsritē, kas nozīmē lielāku trombu veidošanās risku. Šī iemesla dēļ putu skleroterapiju pārsvarā izmanto tikai maza diametra vēnu ārstēšanai.

Flebektomija

Metode, no kuras flebologi tikpat kā atteikušies, - tā ir klasiskā flebektomija, kad vēnas operē, veicot griezumus un slimo vēnu mehāniski izņemot. Mūsdienās šī nebūs primārā metode, ko pacientam vēnu operācijai piedāvās.
MĪNUSS. Pēc operācijas atlabšanas periods ir ilgstošs un bieži var sastapties ar neiropātiju jeb jušanas traucējumiem.
PLUSS. Izmanto tikai situācijās, ka nav iespējams likt lietā mazinvazīvas metodes.

Vēnu slimību stadijas

Nosakot, kādā stadijā ir vēnu varikoze, izmanto tā dēvēto CEAP klasifikāciju, pēc kuras vizuāli tiek novērtēts vēnu stāvoklis.

• CO - nav redzamu vai sataustāmu vēnu slimības pazīmju, bet ir progresējoša smaguma sajūta kājās, kas parādās vakaros pēc ilgstošas sēdēšanas vai lielas fiziskas slodzes. Pie potītēm var veidoties neliels pietūkums.
• C1 - izmainītas virspusējās vēnas, redzami mazi kapilāriņi, tā sauktie ''zirnekļa tīkli''.
• C2 - varikozas vēnas, var pamanīt paplašinātas vēnas un to mezglus, kas atgādina dažāda izmēra bumbulīšus, vēnu ķekariņus.
• C3 - ir gan vēnu varikoze, gan tūska apakšstilbos. Turklāt kāja pampst arī dienā, ne tikai vakaros (vakaros tūska ir izteiktāka).
• C4 - iepriekš minētos simptomus papildina ādas izmaiņas, tā kļūst cieta, neelastīga, brūngana, spīdīga.
• C5 - uz ādas redzamas rētas, kas palikušas pēc sadzijušām čūlām.
• C6 - veidojas trofiskas čūlas, ilgstoši nedzīstošas brūces, kas lokalizējas apakšstilbu apakšējās daļās, parasti ap potītēm.

Visu rakstu lasiet žurnāla ''Veselība'' 2022. gada marta numurā