HEMOROĪDI

Mūsdienās hemoroidālā saslimšana skar pusi Eiropas iedzīvotāju, kuri sūdzas par asins piejaukumu fēcēm, sāpēm anālās atveres zonā, niezi, smērēšanos, kņudēšanu, sajūtu, ka pēc tualetes apmeklējuma zarnas nav līdz galam iztukšojušās. Pie pirmās stadijas iekšējie hemoroidālie mezgli ir palielināti, bet tie neizkrīt uz ārpusi, lai gan var novērot asiņošanu. Tā kā iekšējo hemoroīdu gadījumā asiņošanas zona atrodas tuvu pie anālās atveres, asins krāsa ir līdzīga kā tad, ja gadījies iešņāpt ar nazi pirkstā - koša. Turklāt hemoroīdu gadījumā mēdz būt raksturīgi, ka asiņošana ir, bet ne sāpes, ne cita veida diskomforts nav jūtams.

„Jāzina, ka hemoroīdi ir pilnīgi visiem,” saka Andris Gardovskis. „Tiem jāveic savs uzdevums organismā, jāpalīdz slēdzējmuskulim saturēt taisnās zarnas saturu. Taču tad, ja sākas hemoroidālo vēnu slimība, kas traucē, asiņo, rada diskomfortu, varbūt pat pie anālās atveres var sataustīt bumbuli, jādomā par ārstēšanu. Hemoroidālā vēnu slimība ir labdabīga un ārstēšanas iespējas ir dažādas. Visu nosaka tas, kurā stadijā ir slimība. Pacientu ar pirmās vai otrās stadijas hemoroīdiem ārstēs ar medikamentiem, nevis operāciju.

PLĪSUMI (FISŪRAS) TAISNAJA ZARNĀ

Ja gadījies plīsums taisnajā zarnā, asiņošana nebūs kā pazīme numur viens. Drīzāk cilvēks sūdzēsies par sāpēm tualetes apmeklējuma laikā, dedzināšanas sajūtu pēc tam, un varbūt tikai reizēm uz papīra par radušos fisūru liecinās sīks asins piliens vai stīdziņa. „Iekšējie hemoroīdi atrodas zarnas iekšpusē virs zobainās līnijas, kur nav sāpju receptūru, tāpēc, lai gan hemoroīdu mezgls asiņo, tas nesāp. Turpretim taisnās zarnas plīsumi parasti veidojas zem zobainās līnijas, kur atrodas gana daudz nervgalu un sāpju receptori, tāpēc tas sāp," situācijas salīdzina dakteris, paskaidrojot, ka nelieli plīsumi taisnajā zarnā var veidoties arī tad, ja cilvēku nomoka aizcietējums vai gluži pretēji - pēc caurejām, tāpat arī pie fisūras var tikt, darot fizisku darbu un cilājot smagumus: „Ja skaidri zināms, ka pie vainas ir aizcietējumi, sākotnēji ārstēšanai nozīmē diētu vai medikamentus, kas palīdz mīkstināt vēdera izeju un tādējādi ļauj plīsumam pamazām sadzīt. Ir labi, ja fisūru izdodas konstatēt akūtā stadijā, tad tā labi padodas arī ārstēšanai ar zālēm - var lietot speciālas ziedes vai svecītes, kas noņem sāpes, sfinktera spazmas, var ieteikt regulāri kādu laiku lietot sēdvanniņas, kam pievienota kumelīšu tēja vai zilie graudiņi nelielā daudzumā (tā, lai ūdens būtu viegli rozā). 

Cik ilgi drīkst ārstēties ar ziedēm un zālēm?

Profesors Andris Gardovskis teic, ka tas lielā mērā atkarīgs no paša pacienta prasībām pret savas dzīves kvalitāti un komfortu: „Varbūt tantei Bauskā, kura ir pensionāre, īpaši netraucē, ja divreiz gadā hemoroīdu dēļ vērojama asiņaina smērēšanās un viņa ir gatava lietot ārsta izrakstītu smērīti. Savukārt gados jaunam cilvēkam, kurš ir sportisks, aktīvs, ceļo, pie šādas pašas diagnozes un ar identiskām sūdzībām tā pati situācija liksies ļoti traucējoša. Tad šim pacientam var piedāvāt arī citus ātrākus risinājumus, lai hemoroīdus likvidētu un tie vairs netraucētu, nevis mēģināt panākt efektu ar ziedēm.”

POLIPI

Asiņošana, kas sākusies plīsušu polipu dēļ, ne vienmēr būs pamanāma, kā tas ir, piemēram, iekšējo hemoroīdu gadījumos. Var gadīties, ka plīsis kāds neliels polips, kas nav bijis labi apasiņots, tad asiņošanas var nebūt vispār. Tas, vai būs jūtamas vēl kādas sūdzības, lielā mērā atkarīgs no zonas zarnās, kur polipi izauguši. „Ja tie atrodas zarnu reģionā, kur nav sāpju receptūru, varētu būt jūtama tāda kā svešķermeņa vai diskomforta sajūta, bet, ja polips būs izaudzis taisnajā zarnā un ir liels, daļēji nosprostojis zarnas lūmenu, tas radīs diskomfortu, sāpes. Piemēram, 2-3 mm mazs polips ilgu laiku par sevi var nelikt manīt,” izskaidro proktologs. Reizēm zarnu polipus dēvē art par priekšvēža stāvokli. „Nav melots,” saka dakteris Andris Gardovskis. „Dažkārt šķietami nekaitīgā polipā var veidoties ļaundabīgs process, bet, izmeklējot vizuāli, nav iespējams pateikt, vai polips ir ļaundabīgs vai labdabīgs veidojums. Tāpēc polips ir jānoņem, nevar ļaut tam augt lielākam vai cerēt, ka veidojums pats izzudīs. Pēc polipu noņemšanas audu paraugs tiek sūtīts tālākai histoloģiskai izmeklēšanai.”

IEKAISUMS ZARNĀS

Tās nav pilnībā izārstējamas, bet gastroenterologs var pacientam palīdzēt ar medikamentiem mazināt iekaisuma procesus zarnās un panākt slimības remisiju, lai simptomi vairs netraucē un varētu izvairīties no slimības radītām komplikācijām, piemēram, spēcīgām asiņošanām, zarnu necaurlaidības, onkoloģiskām saslimšanām.” Dažkārt iekaisumu, kas mēdz šad un tad asiņot, izraisa divertikuloze. Zarnu sieniņa, ko veido muskuļaudi, kļūst vājāka, un tajā veidojas tādas kā kabatas jeb divertikuli. Tad, fēču masai virzoties pa zarnu uz priekšu, daļa šī satura iestrēgst un sakrājas šajās kabatiņās. „Ar laiku tas rada iekaisumu un sāk traucēt, zarna vairs savu funkciju nepilda pareizi, nedzen saturu uz priekšu, iekaisums tiek kairināts un reizēm arī asiņo. Turklāt, jo smagāku barību cilvēks ēdies, jo kairinājums būs izteiktāks,” skaidro profesors Gardovskis. „Divertikulīta radīto iekaisumu var apārstēt ar medikamentu palīdzību, diemžēl reizēm zarnas sieniņa jau kļuvusi tik plāna un pārkairināta, ka kādā brīdī tā plīst. Tad zarnu saturs nonāk vēdera dobumā, rada iekaisumu (peritonītu) un šie pacienti ir neatliekamā kārtā jāoperē.”

VIZĪTE PIE PROKTOLOGA. VIENKĀRŠI SAŅEMIES UN ATNĀC!

Uz pirmo vizīti pie proktologa droši ej bez speciālas sagatavošanās. Pirms tam var ēst visu, nav jābadojas vai jātaisa klizmu. Dodies, lai pastāstītu par savām sūdzībām. Ārsts mēģinās saprast, kad tava problēma sākusies, kādi simptomi visvairāk traucē. Nekad nenodarbojies ar pašārstēšanos, jo tas var tevi iegāzt - iespējams, aiz šķietami nekaitīgiem simptomiem slēpjas audzējs un, pašam ārstējoties, pazaudēts pats dārgākais - laiks.

AUDZĒJS

Valsts pie mums apmaksā zarnu vēža skrīningu cilvēkiem vecumā no 50 gadiem, bet proktologs Andris Gardovskis iesaka negaidīt un censties slēpto asiņu testu veikt 40-45 gadu vecumā, jo kolorektālais vēzis ir viens no Latvijā biežāk sastopamajiem ļaundabīgajiem audzējiem. Ja audzējs ir agrīnā stadijā, tas reizēm var izraisīt nelielu asiņošanu no zarnu sieniņas, bet ne vienmēr cilvēks to pats pamanīs. Šīs asinis „slēpjas”. Profesors Gardovskis skaidro: „Ja, piemēram, hemoroīdu vai taisnās zarnas audzēja gadījumā cilvēks asiņošanu redzēs vai nu tualetes podā, vai uz papīra un asinis būs košas, tad situācijā, ja asiņo veidojums, kas atrodas dziļāk zarnu traktā - 50-80 cm attālumā no anālās atveres, asinis nebūs tik viegli pašam pamanīt, tāpēc par to var uzzināt, tikai veicot slēpto asiņu testu."

Vairāk lasiet žurnāla ''Veselība'' 2021. gada jūnija izdevumā