Lai arī šajā vasarā saule mūs īpaši nelutināja, tās klātbūtne bija jūtama. Kā izrādās 90% UV starojuma uz zemes nonāk arī mākoņainā laikā. Turklāt dermatologi brīdina, ka saules stari šajās dienās ir īpaši kaitīgi! Tādēļ piesardzības ievērošana arī visa gada garumā un ārstu apmeklējums, lai pārliecinātos, ka viss tomēr kārtībā, ir ļoti svarīgs, uzver Veselības centra 4 Dermatoloģijas klīnikas dermatoloģe Jeļena Isajeva.

Kas ir dzimumzīme?

Dzimumzīme (nevuss) ir iedzimti vai iegūtie labdabīgi ādas veidojumi dažādās krāsās: brūnā, melnā, sarkanā, violetā un sastāv no melanocītu sakopojumiem. Tās var lokalizēties ādas līmenī vai virs tās, var būt gludas vai klātas ar matiņiem. Zīdaiņiem praktiski nesastop dzimumzīmes, tās parādās cilvēka pirmo 3 dzīves gadu laikā. Dzimumzīmju skaits var palielināties pubertātes periodā hipofīzes melanotropa hormona ietekmē. Pigmentētas dzimumzīmes ir praktiski visiem cilvēkiem, kuri vecāki par 50 gadiem un visbiežāk tās sastopamas uz sejas.

Dzimumzīmju parādīšanas iemesli:

• Iedzimtība.
• Saules gaisma, ultravioletais starojums.
• Hormonālas izmaiņas organismā, stress, slimības, vīrusi, grūtniecība var provocēt jaunu dzimumzīmju veidošanos, taču šo faktoru ietekmē dzimumzīmes var arī pazust.
• Rentgenstarojums, vīrusi, traumas var radīt pigmentšūnu migrāciju ādās slāņos (epidermā).

Melanoma ir visļaundabīgākais no ādas vēžiem. Tā var veidoties jau no esošas dzimumzīmes (25% gadījumu), kā arī attīstīties uz iepriekš neizmainītas ādas jebkur uz ķermeņa (75 % gadījumu) . Melanomu ir svarīgi laikus diagnosticēt, jo tā aug dziļumā un ar asinsriti izplatās pa visu organismu, metastazējas.

Melanomas attīstības riska faktori:

• UV starojums, jonizējoša radiācija bojā ādas šūnu ģenētisko materiālu. Nepastāv nekaitīgi UV stari!
• Ja dzimumzīme regulāri tiek traumēta – noplēsta vai noberzta, pastāv lielāks risks, ka tā varētu pāriet ļaundabīgā formā. Dažreiz uz dzimumzīmēm aug matiņi, kurus parasti sievietes mēdz raustīt. Šādā veidā dzimumzīme tiek traumēta, tādēļ speciālisti iesaka matiņus apgriezt. Tomēr matiņi uz dzimumzīmēm ir laba zīme, jo tie aug tikai uz labdabīgiem veidojumiem.
• Liels skaits netipisko dzimumzīmju palielina melanomas attīstības risku dzīves laikā par 10%. Visbiežāk tas tiek ģenetiski pārmantots.
• Pigmentēta kseroderma- reta ādas saslimšana, kas provocē UV starojuma izraisītu ādas bojājumu atjaunošanās procesu. Saslimstības biežums ir 1:250000.
• Djubreļa melanoze- senīlais melanotiskais plankums, kas pakāpeniski sasniedz 2- 6 cm diametru sejas, krūšu, plaukstu, dažreiz, mutes gļotādu zonās.

Regulāra dzimumzīmju kontrole ir rekomendējama cilvēkiem

• ar rudiem, gaišiem matiem, zilām acīm, vasaras raibumiem gaišu ādu, kas viegli saulē apdeg;
• ar lielu dzimumzīmju skaitu (vairāk par 50);
• ar ļaundabīgu ādas veidojumu ģimenes vēsturē;
• kuri daudz laika pavada atklātā saulē;
• ar melanomas epizodēm dzīvē vai ģimenes vēsturē. 5-10 % pacientu var rasties jauni melanomas recidīvi;
• ar zemu imunitāti, grūtniecības, laktācijas periodā.

Lai samazinātu saslimšanu ar melanomu un citiem ādas vēža veidiem,

būtiska nozīme ir ne tikai laicīgai diagnostikai, bet arī profilaksei. Tā kā UVA un UVB starojuma veidi ir būtiski ādas vēža apdraudējuma veicinātāji, svarīgi lietot atbilstošus saules aizsargkrēmus. Kā noteikts Eiropas Kopienu komisijas vadlīnijās par saules aizsargkrēmiem, tiem jāpasargā gan no ultravioletajiem B stariem (UVB), gan arī A stariem (UVA). Taču, kā liecina Latvijas dermatologu novērojumi, daudzi kosmētikas ražotāji uz saules aizsarglīdzekļu iepakojuma nenorāda pilnvērtīgu informāciju par saules aizsargfaktoru. Tāpēc cilvēki tiek aicināti pievērst uzmanību saules aizsarglīdzekļu iepakojumam, lai uz tā ar konkrētiem skaitļiem būtu norādīta aizsardzība ne tikai pret UVB, bet īarī pret UVA stariem, kas izraisa priekšlaicīgu ādas novecošanos un ietekmē cilvēka imunsistēmu. Parasti konkrēta ciparu (3 līdz 50+) norāde ir SPF indeksam — saules aizsargfaktoram, kas galvenokārt atbild par aizsardzību pret UVB starojumu un spēju aizkavēt saules apdeguma rašanos, bet aizsardzība pret UVA stariem nav norādīta, jo tehnoloģiski tos ir grūtāk nobloķēt. Taču jāatceras, ka ādas virsmas aizsardzība nevar mazināt ilgstošo risku, ko rada UV starojums, tāpēc nepieciešama papildu aizsardzība šūnu līmenī. Vienīgi Bioderma pētnieki ir radījuši četrkāršu saules aizsargfiltru sistēmu, kas garantē konstantu, līdzsvarotu aizsardzību pret UVA (UVA38) un UVB stariem, atbilstoši ES vadlīnijās izvirzītajām prasībām saules aizsarglīdzekļiem. Šie līdzekļi satur īpašu patentētu Cellular BIOprotection® kompleksu, kas, pateicoties dabiskām aktīvajām vielām, aizsargā šūnu DNS par 99,6%, neitralizē brīvos radikāļus un stimulē to dabiskās aizsargspējas.

Vēlams izvēlēties aizsargkrēmus  ar SPF indeksu, kas nav zemāks par 15. Jo āda ir jutīgāka, jo ar augstāku SPF indeksu jāizvēlas saules gkrēms. Tāpat, jo tālāk uz dienvidiem dodas ceļojumā, jo saules aizsargkrēma SPF indeksam jābūt lielākam. Taču bērnam noteikti jāizvēlas saules aizsargkrēms ar maksimālo SPF 50+ — tas nozīmē, ka SPF indekss ir lielāks par 50. Turklāt aizsargkrēmus vēlams izvēlēties atbilstoši ādas problēmām un tipam(jutīga, sausa, taukaina, apsārtusi, pigmentēta utt.). Svarīgi , lai tie neaizsprosto ādas poras un nerada smaguma sajūtu. Modernajos aizsargkrēmos ir pievienota arī mitrinoša un ādu kopjoša funkcija, kas nav mazsvarīgi, lai rūpētos par veselīgu ādas izskatu.

Aizdomīgas dzimumzīmju pazīmes:

• A- formas asimetrija.
• B- izplūdušas robežas.
• C- vairāk par 2 krāsām.
• D- diametra izmaiņas (lielās ir bīstamākas par mazām)
• E- evolūcija, kad notiek izmaiņas, tās kļūst sāpīgumas, parādās zvīņas, kreveles, nieze, dedzinoša sajūta.

Ādas veidojumu diagnostika

Dermatologs viegli ar optiskās vai digitālās dermaskopijas palīdzību dzimumzīmi var aplūkot divdesmitkārtīgā palielinājumā, lai noteiktu jaunveidojuma dabu. Lai labāk atšķirtu asinsvadus un pigmentu, papildus lieto spektrālās gaismas.

Mūsdienu tehnikas sasniegumi ļauj izvērtēt ne vien veidojuma virsmas pazīmes, bet iespējams ielūkoties arī dziļāk ādā, piemēram, ar ultraskaņas palīdzību. Ultrasonogrāfija ļauj pateikt, cik dziļi ādā atrodas veidojums – vai tas ir tikai virspusējs (tad var noņemt ar lāzeru) vai dziļāks (tad būs nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās).

Šodien jaunas un līdz šim nepieejamas iespējas kļūst reālas ar siaskopijas palīdzību, kad diagnostikā izmanto speciāla viļņu garuma lāzerstarus. Tiem atstarojoties no dažādām ādas struktūrām – melanīna, kapilāru hemoglobīna un kolagēna, izmeklēšanas laikā nosaka šo struktūru koncentrāciju un lokalizāciju dziļumā līdz 4 mm, saistaudu un pigmentēto šūnu savstarpējās attiecības. Iespējams noteikt šo struktūru arī trīsdimensionālo uzbūvi 3D. Siaskopijas izmeklēšanas metode sniedz 97% precizitāti, bet apvienojot ar dermoskopijas un ādas ultrasonogrāfijas metodi, veidojuma novērtējums sasniedz pat 100 %.

Šobrīd pasaulē viens no precīzākajiem diagnostikas veidiem iekaisīgu ādas slimību, ādas jaunveidojumu vai audzēju, piemēram, bazaliomu, melanomu u. c. gadījumā ir konfokālais lāzera mikroskops. Tagad tas pieejams arī Latvijā! Līdz šim, lai ādu novērtētu šūnu līmenī bija jāveic biopsija (jāpaņem mazu audu gabaliņu). Šī procedūra ne katram cilvēkam ir patīkama - tās laikā nepieciešama anestezējoša injekcija, turklāt var palikt maza rēta, iespējams, pat nepieciešamas šuves. Pēc tam ādas audu gabaliņu nosūtīja uz laboratoriju un atbilde bija jāgaida 10 līdz 12 dienas. Savukārt jaunā iekārta noskenē ādas slāni pa slānim un sniedz jau gatavu šūnu attēlu. Konfokālais lāzera mikroskops tehnoloģiski aizvieto biopsiju. Turklāt pacientam tiek aiztaupītas nepatīkamās emocijas un sajūtas un ietaupīts laiks, jo šo darbu veic 10 – 20 minūšu laikā. Līdz ar to diagnostika ir ērtāka, ātrāka un pilnīgi nekaitīga pacientam!

Izvērtējot ādas veidojuma attēlu, nosaka tā dabu, vai tas ir labdabīgs, aktīvs, aizdomīgs, vai arī ļaundabīgs. Tad speciālists pieņem lēmumu- veidojumu novērot un veikt atkārtotu izmeklēšanu pēc noteikta laika vai arī to likvidēt, piemērojot atbilstošu metodi. Ja veidojums cilvēkam ir viens, speciālists parasti to iesaka likvidēt. Ja šādu veidojumu ir daudz, ieteicams novērot veidojumus ne retāk, ka vienu reizi gadā. Ārsts veido tā saucamo dzimumzīmju karti (mole mapping), nākamās vizītes laikā ar datora palīdzību iespējams ļoti precīzi noteikt iespējamās izmaiņas un izšķirties par rīcību – turpināt novērot to, vai dzimumzīmi labāk likvidēt. Laiku nosaka speciālists- tas var būt pēc pusgada vai 2- 3 gadiem.

Dzimumzīmju ārstēšana

Aktīvo (displastisko) dzimumzīmju, kā arī dzimumzīmju, kas vēl nav kļuvušas ļaundabīgas, bet nav arī vairs labdabīgas likvidēšanas „zelta standarts” ir ķirurģiska ārstēšana. Tās priekšrocība – veidojums tiek izņemts dziļi, likvidējot arī audus ap to. Nereti dzimumzīmes likvidē ar lāzeri. To parasti pielieto, ja dzimumzīme izvietojusies ādas virspusē. Mediķi, likvidējot dzimumzīmi, vienmēr to nosūta uz laboratoriju, kur tiek veikta tās histoloģiska pārbaude. (Tāpēc svarīgi to likvidēt nevis kosmētiskjā salonā, kur tas netiek darīts, bet kvalitatīvā ārstniecības iestādē!) Ja dzimumzīme izrādījusies ļaundabīga, pacientam noteikti jāturpina ārstēšanos pie onkologa. Tiek veikta papildus izmeklēšana – asinsanalīzes, rentgens, pārbaudīti limfātiskie mezgli, vai uz pārējiem orgāniem izplatījušās metastāzes.

Kosmētiskajos salonos dažkārt piedāvā dzimumzīmi likvidēt ar kriodestrukcijas metodi (nosaldēt ar šķidro slāpekli) vai elektrokoagulācijas metodi (nodedzināt ar elektrību), taču mediķi neiesaka izmantot šīs metodes. Piemēram, sasaldējot dzimumzīmi, ir ļoti grūti novērtēt, cik dziļi tiek sasaldētas dzimumzīmes šūnas. Ja pēc sasaldēšanas audos ir palikušas dzimumzīmes šūnas, tās tiek kairinātas un, iespējams, pāries ļaundabīgā veidojumā. Likvidējot dzimumzīmi ar elektrokoagulācijas metodi, sekas var būt līdzīgas.