BIEŽĀKĀS PAZĪMES, KAS VAR LIECINĀT PAR VĒNU SLIMĪBĀM:

•  “Nemierīgu kāju” sindroms – diskomforts, smaguma sajūta, nogurums kājās, kas pastiprinās uz vakarpusi pēc darba;
• Kāju tūska un pampums – īpaši kāju ikros un potīšu rajonā, ko sākotnēji var pamanīt pēc dziļākiem zeķīšu atstātajiem nospiedumiem;
• Krampji, kas visbiežāk piemeklē nakts laikā;
• Kāju ādas nieze un ādas krāsas izmaiņas, ādas iekaisums un dermatīts – pazīmes, kas raksturīgas vēlīnām vēnu slimību stadijām.

KĀ VĒNU SLIMĪBAS ĀRSTĒ?

Specializētajā VC4 vēnu veselības filiālē Baltijas Vēnu klīnikā pacientiem ir pieejamas visas jaunākās vēnu ārstēšanas metodes. Vēnu operācijas ar skalpeļa palīdzību mūsdienās tiek praktizēta tikai ārkārtīgi retos gadījumos, kad citas metodes pielietot nav iespējams. Ja skalpeļa operāciju gadījumā jārēķinās ar vairākus mēnešus ilgu atlabšanas laiku, tad mūsdienīgās metodes pēc vēnu operācijas ļauj turpināt ierastās ikdienas un darba gaitas jau nākamajā dienā.

• Endovenozā lāzeroperācija – lāzers ir vēnu ārstēšanā visbiežāk izmantotā metode pasaulē, kuras laikā ārsts veic lokālu anestēziju un vēnā ievada ārkārtīgi tievu lāzerkatetru. Ar lāzeru tiek panākts problemātiskās vēnas termisks bojājums, kā rezultātā tā saplok un noslēdzas;
• Radiofrekvences un tvaika mikroimpulsu metode – līdzīgi kā lāzers, arī šīs ir termiskas jeb temperatūras iedarbības metodes. Radiofrekvences operācijas ārsts vēnā ievada radiofrekvences katetru, savukārt tvaika mikroimpulsu procedūras laikā problemātiskās vēnas noslēgšanai tiek izmantoti tvaika impulsi;
• Putu skleroterapija – problemātiskās vēnu apstrāde no iekšpuses, izmantojot ķīmiskas vielas, kā rezultātā notiek vēnas rētošanās process un tā noslēdzas;
• Bioloģiskā līme – vēnas noslēgšana, izmantojot bioloģisko līmi. Preparāts vēnā tiek ievadīts ar maza izmēra katetru. Līme vēnu noslēdz un sacietē ļoti īsā laikā, tāpēc, atšķirībā no citām metodēm, šai nav nepieciešama kompresijas zeķu lietošana pēc operācijas un rehabilitācija.

Baltijas Vēnu klīnikā pieejama arī neķirurģiskā terapija, un ārsts pacientiem var nozīmēt medikamentu vai kompresijas terapiju – kompresijas zeķu lietošanu.
“Ja pārējās metodes ir vērstas uz problēmas apārstēšanu, tad ķirurģija ir vienīgā metode, kas panāk izārstēšanu vēnu slimību gadījumos. Medikamentozo vai kompresijas terapiju iesaka pacientiem, kuriem nav izteiktu sūdzību un vēnu slimības vēl ir to sākumstadijā vai kombinējot ar operāciju. Ja pacientam ir vēnu slimības stadija, kurā tiek rekomendēta operācija, ar kompresijas zeķēm vai medikamentiem būtiskus uzlabojumus panākt nav iespējams,” skaidro Ž.Žabūrs. “Jāpiebilst, ka īpaša grupa ir arī pacienti ar artēriju okluzīvu slimību (ar sašaurinātām un/vai slēgtām kāju artērijām), un vienlaikus hronisko vēnu nepietiekamību. Šai pacientu grupa, it īpaši pacientiem ar smagu artēriju slimību, nav rekomendējams valkāt kompresijas zeķes, kā arī iesaka neveikt vēnu operāciju, pēc iespējas ilgāk vēnu saglabājot pēcākai artēriju šuntēšanas operācijai.”

Vairāk lasiet portālā "Maniveselibasdati.lv"