Kājās asinsvadu sistēmu veido divu veidu asinsvadi:

• artērijas, kas ar skābekli bagātas asinis nogādā kājās un nodrošina audu barošanu un funkciju;
• vēnas, kuras „izlietotās” asinis nogādā atpakaļ uz sirdi un plaušām, kur tās tiek atkal bagātinātas ar skābekli.

Tēlaini to var salīdzināt ar mājas ūdensvadu sistēmu. Artērijas ir kā ūdensvads ar tievāku diametru, bet lielu asins plūsmas spiedienu, jo tajās sirds muskulis ar lielu spēku iepumpē asinis. Šī iemesla dēļ veselās artērijās trombi parasti neveidojas un plūsma ir netraucēta.

Vēnas ir kā kanalizācijas caurules, ar lielu diametru, bet lēnāku un mazāka spiediena asins plūsmu. Asinis sirds virzienā galvenokārt pumpē apakšstilbu muskuļi, bet tam pretī darbojas zemes pievilkšanas spēks. Lai asinis tomēr aizplūstu prom no kājām, vēnās apmēram ik pēc 10 centimetriem ir divviru vārstules, kuras asinīm ļauj plūst virzienā uz sirdi, bet virzienā uz pēdām bloķē. Ja vārstules sabojājas, vai vēnu sieniņas izstiepjas, sākas venozo asiņu plūsma nepareizā virzienā, ko medicīniski sauc par venozo atvilni jeb refluksu. Ja atvilnis ir ilgāks par 3 sekundēm, tad vārstules uzskatāmas par pilnīgi bojātām. Tas arī ir galvenais iemesls hroniskas vēnu mazspējas (HVM) attīstībai.

Kājās ir virspusējo un dziļo vēnu sistēma:

• dziļās vēnas mēs ārēji neredzam, bet tās ir galvenās, jo nodrošina apmēram 85% asiņu atplūdi no kājām;
• tās, ko mēs daļēji redzam, ir virspusējās vēnas un to bojājumu mēs redzam kā vēnu varikozi.

Ir divas galvenās virspusējās vēnas – garā (VSM) un īsā (VSP) stumbra vēna. Ja šajās vēnās vārstules nestrādā pareizi, šo vēnu zaros paaugstinās venozais asins spiediens un vēnas uzpūšas kā baloni, ko medicīniski sauc par varikozi.

Dziļo un virspusējo vēnu sistēmu savieno perforantās vēnas un to bojājums apakšstilbā bieži ir vainojams venozas trofiskas čūlas attīstībā.