Nervu un asinsvadu bojājumi. 75% cukura diabēta pacientu attīstās nervu un asinsvadu bojājumi - neiropātija. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, lielākajai daļai cukura diabēts tiek atklāts novēloti. Otrkārt, slimība netiek labi kompensēta un pacienti nerūpējas, lai cukura līmenis būtu normas robežās. Lai nenotiktu ļaunākais un ārstiem nevajadzētu lemt par amputāciju, ārkārtīgi svarīga ir pacienta līdzestība. Katru dienu par pēdām jārūpējas pašam un vismaz reizi trijos mēnešos jādodas pie podologa. Neiropātija attīstās vairāku gadu vai pat gadu desmitu garumā. Par nervu bojājumiem liecina šādi simptomi - tirpšana un duršana pēdās miera stāvoklī; dedzinošas sāpes, kas parasti izpaužas atsevišķos pirkstos, nevis visā pēdā; pēdu deformācija, mainoties cilvēka gaitai; jutības mazināšanās vai tieši otrādi - pastiprināta jušana, kad ir nepatīkami pieskārieni un pat zeķu uzvilkšana. Par asins apgādes traucējumiem liecina šādi simptomi - krampji kāju ikros; spīdīga āda, kas kļuvusi maigāka; apmatojuma izkrišana apakšstilbos; aukstas un bālas pēdas; tūska pēdās. Asinsvadu sieniņu bojājumu dēļ veidojas tulznas un nedzīstošas brūces, kas ir lielākais riska faktors.

Nepieciešamas ortopēdiskās zolītes. Cukura diabēta pacientiem ieteicams vērsties pie tehniskā ortopēda, kurš veic podometriju. Tas nozīmē, ka ar speciālas aparatūras palīdzību tiek izvērtēta pacienta gaita un spiediens, kāds rodas uz pēdu iešanas laikā. Ņemot vērā šos parametrus, tehniskais ortopēds izveido konkrētajam pacientam piemērotas zolītes, lai kompensētu spiediena vietas. Ja cilvēks ieies medicīnas preču veikalā un nopirks tur pieejamās standarta ortopēdiskās zolītes, pastāv risks, ka sev vēl vairāk nodarīs pāri, jo šīs zolītes viņa pēdām var nebūt piemērotas.

Diagnostika un aprūpe pie podologa. Cukura diabēta pacientiem valsts sedz pēdu aprūpi diabētiskās pēdas aprūpes kabinetā. Nepieciešams vērsties pie podologa vismaz reizi trijos mēnešos, atsevišķos gadījumos, kad izveidojušās tulznas, čūlas, noberzumi, vēlams apmeklēt podologu reizi mēnesī, lai apstrādātu ievainojumus un rūpētos par pēdu veselību. Nosūtījumu uz diabētiskās pēdas aprūpes kabinetu var izsniegt ģimenes ārsts vai ārsts speciālists, piemēram, endokrinologs, kurš ir līgumattiecībās ar valsti. Pacientiem nav jāveic pacienta iemaksa vai līdzmaksājums. Izvērtējot pēdu veselību, podologs skatās, kā kopumā izskatās āda gan pēdas virspusē, gan pašā pēdā, kā arī starp pirkstiem. Ļoti svarīgi pievērst uzmanību nagiem, jo cukura diabēta pacientiem samazinātas imunitātes un traucētas asins apgādes dēļ bieži vien parādās sēnīte, kas diemžēl slikti padodas ārstēšanai.

Podologs izmanto trīs veidu diagnostikas metodes, lai izvērtētu iespējamos nervu un asinsvadu bojājumus.

• Izmantojot monofilamentu, pārbauda jušanu pēdās. Monofilaments ir smalka plastmasas šķiedra, kas kustas uz visām pusēm. Podologs ar to baksta pēdā un pirkstos, un pacients saka, kur jūt pieskārienu un kur nejūt.
• Ar kamertoni pārbauda vibrācijas sajūtu pēdas pirmā pirksta pamatnē un pie potītes. Podologs ievibrē kamertoni un pieliek to pie pēdas, savukārt pacientam jāpasaka, kad viņš vairs nejūt vibrāciju. Podologs tur kamertoni vai nu tik ilgi, cik tas vibrē, vai tik ilgi, līdz pacients pasaka, ka vairs nejūt vibrāciju.
• Tip term metode ļauj pārbaudīt temperatūras sajūtu pēdas virspusē. Ierīce, ar kuru pārbauda jušanu pēdas virspusē, izskatās kā pildspalva, kam vienā galā ir plastmasas, otrā - dzelzs pārklājums. Pacientam lūdz aizvērt acis un jautā, kur viņš jūt aukstumu un siltumu pieskaroties.

Ja, veicot šos izmeklējumus, novēro jušanas traucējumus, tas liecina par neiropātiju, kas ir neatgriezeniska. Tomēr, kompensējot cukura diabētu, to var palēnināt. Podologs traucējumus izvērtē un iedala kādā no četrām pakāpēm, kur zems neiropātijas risks neliecina par nopietnām pēdu veselības problēmām, savukārt aktīvs nozīmē, ka ir patiešām nopietni bojājumi, piemēram, infekcija vai čūla. Ja ir izteikti jušanas traucējumi, podologs sūta pie neirologa.

Ilgstoši nedzīstošas čūlas cukura diabēta pacientam ir kā sarkanā gaisma luksoforā. Tiklīdz parādās čūla, bez vilcināšanās jādodas pie podologa. Ja ilgstoši tiek atlikta vizīte, var attīstīties infekcija, kas beigsies ar amputāciju. Ārsti - ķirurgi, endokrinologi, flebologi - diezgan ilgi cīnās par to, lai nebūtu jāveic amputācija, diemžēl ne vienmēr tas ir iespējams. Ja tomēr jāveic amputācija, sākumā visbiežāk amputē lielo pirkstu un citas spiediena vietas, nevis visu pēdu.

Visu rakstu lasiet žurnāla ''Veselība'' 2022. gada janvāra numurā